ATBILDES PA SAVAM: KALVIS BORMANIS. RĪGAS MODES.

ATBILDES PA SAVAM: KALVIS BORMANIS. RĪGAS MODES.

Kalvis Bormanis. Grupas „Rīgas Modes” solists. Vienkārši jautājumi un Kalvja ATBILDES PA SAVAM. 

 

Mums katram ir guilty pleasure dziesma – tāda, kas ļoti patīk, bet to ir nedaudz neētri atzīt citiem. Vari pastāstīt par savu?

- Man ir īstenībā ir ļoti daudzi guilty pleasure izpildītāji. Drake, Miguel. Man patīk arī Teilore Svifta (Taylor Swift). Pēdējais albums ir ļoti ok! Atzīšos – kad pirmo reizi dzirdēju Call Me Maybe (izpilda Carly Rae Jepsen), es nezināju, kas to izpilda, jo atrados mašīnā ceļā uz Liepāju. Atceros, ka tajā brīdī man likās: “Wow! Tas ir kaut kas nenormāls!”. Perfekta popdziesma! Aizbraucu uz Liepāju un uzreiz internetā to uzmeklēju un – nemelošu – noklausījos kādas 10 reizes pēc kārtas. Man vispār ļoti patīk popmūzika un es īpaši no tā nekautrējos.

Ēdiens, ko proti vislabāk pagatavot?

- Man ļoti patīk itāļu virtuve, pastas. Pirms es nopietnāk biju iesaistījies mūzikā, diezgan daudz nodarbojos ar sportu – spēlēju futbolu. Un tas parasti ir ēdiens, kas visātrāk pārstrādājās un dod vajadzīgo enerģiju. Man patīk pastas. Domāju, ka esmu attīstījis Boloņas pastas recepti līdz perfekcijai.

Tu arī pats to pastu taisi?

- Jā, jā, es pats gatavoju. Tas nav tik sarežģīti. Agrāk biju tāds cilvēks, kurš nespēja pat uzcept olu, bet, kad es mācījos Dānijā, tad dzīve mani piespieda iemācīties. Sāku gatavot. Protams, to darīt ir interesantāk, kad gatavo kādam citam. Kad to dari tikai pats sev, tas var būt garlaicīgi, bet forši ir, ja sanāk kādam citam. Sagādā pārsteigumu.

Mums katram ir gadījušās kaut kādas kļūmes darbos – pastāsti par kādu, kas jums kā grupai ir bijusi.

- Atceros reizi, kad mums bija jābrauc uz Cēsīm – toreizējais basists Matīss tika ieslēgts savā dzīvoklī un viņš gandrīz tā dēļ netika no Rīgas uz koncertu.

Vēl viena līdzīga situācija notika pirms pāris mēnešiem. Mēs šajā pavasarī uzstājāmies Tallinn Music Week – tās dienas vispār bija diezgan trakas, jo trīs dienu laikā bija četri koncerti. Atbraucām uz Tallinu, uzstājāmies piektdienā un sestdienas rītā man jau vajadzēja lidot uz Losandželosu (ASV). Protams, plāns bija tāds, ka nospēlēju koncertu un tad vienkārši neeju gulēt. Pēc tam mani kaut kā nogādāja līdz lidostai. Nevarētu teikt, ka biju ļoti izgulējies vai pie skaidras saprašanas pēc tik garas nakts, un tad, kad aizbraucu uz L.A. attopos, ka man vairs nav savu Dr. Martens zābaku – tie ir mani mīļākie zābaki. Izrādījās, ka esmu tos vienkārši atstājis naktī lidostā. Man ir pazīstama igauņu meitene, kura solīja, ka tos atsūtīs atpakaļ, bet joprojām nav izdarījusi…

Labākais koncerts, ko esi apmeklējis?

- Man šķiet, ka labākais, ko esmu redzējis ir The Streets jeb Maiks Skiners. Redzēju viņu Roskiles festivālā. Tas tiešām bija labākais koncerts, kur sanācis būt klāt– tādu publikas atdevi nekur citur nebiju manījis!

Ļoti daudzi nezina, ka …

- … mūsu bundzinieks varēja nespēlēt ar mums, bet gan būt profesionāls futbolists! Mārcim piedāvāja līgumu Liepājas Metalurgā. Viņš tomēr izvēlējās palikt Rīgā.

Vai seko līdzi kādam seriālam?

- O, jā! Esmu ļoti liels fans seriālam „Girls”. Nemāku paskaidrot, kāpēc, bet kaut kādu mistisku iemeslu dēļ man tas ļoti patīk. Arī „Vinyl”, kas ir par 70to gadu mūzikas biznesu. Pie šī seriāla strādā arī Martins Skorsēze (Martin Scorsese), kas ir top režisors! Tāpat veidošanā iesaistījies ir arī Miks Džegers. Protams, man patīk arī „House of Cards”. Šoziem, kad biju saslimis, noskatījos visas sezonas seriālam „The Office” – tagad esmu nenormālākais fans! Tur ir tik daudz situāciju, ko es varu saistīt ar savu ikdienu.

Tā kā esmu mācījies dāņu valodu, skatos arī skandināvu seriālus. Viens no labākajiem, ko esmu redzējis ir „The Killing”. Spriedzes ziņā tas noteikti ir vienā līmenī ar „Breaking Bad” un citiem kulta seriāliem.

Kā ir ar „Game of Thrones”?

- Es neesmu skatījies. Vispār nezinu, kāpēc man tā ir, bet man neinteresē  filmas un seriāli, kur darbība notiek vidē, kas nav reālistiska. Vēl arī tādi, kur darbība notiek pirms pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Man patīk lietas par mūsdienām. Mums katram ir savas dīvainības un tad šī laikam būtu mana. Protams, esmu redzējis „Avataru”, bet nav tā, ka daudz skatos šāda žanra lietas.

 

Mums katram ir kaut kāda prasme, ko citi nezina, ka pieprotam – secret talent. Kas būtu Tavējais?

- Es esmu visslinkākais cilvēks pasaulē… Slepenais talants? Es vienmēr atradīšu iespēju kā nokavēt. Kaut kā gadās. Grupas biedri šad tad ir dusmīgi par to, ka es atkal esmu kaut ko nokavējis. Tas laikam būtu mans “talants”.

Vai ar grupu pavadāt laiku arī ārpus mēģinājumiem un koncertiem?

- Mēs patiesībā esam ļoti labi draugi. Es, Anete un Mārcis, kas ir mans brālis,  nākam no Ogres. Reinis it kā no Rīgas. Kad sākām, mums nemaz nebija mērķa uzstāties – mēs spēlējām, jo mums vienkārši patika. Sākām to darīt kā draugi. Tad vienā brīdī tas aizgāja. Un joprojām esam draugi – ejam ārā piektdienās un viens pie otra uz dzimšanas dienām. Es justos neērti, ja spēlētu kopā ar cilvēkiem, ar kuriem pēc koncerta nepavadītu laiku. Mēs esam kopā arī ārpus koncertiem.

Pats neveiklākais brīdis ir tad…

- … ja brauc sabiedriskajā transportā bez biļetes un tevi pieķer kontrole. Emocionālā ziņā noteikti tas būtu, ja stāsti nepatiesību un kāds par to uzzina. Es, protams, cenšos būt maksimāli godīgs.

Bērnības laika iesauka.

- Patiesībā man nemaz nebija iesaukas bērnībā, jo mans vārds ir pietiekami rets un īss. Esmu vienmēr bijis Kalvis. Droši vien vecāki ir kādreiz saukuši mīļvārdiņos, bet principā nav bijusi.

 

Vieta vai valsts, kuru noteikti gribētu apmeklēt dzīves laikā?

- Es noteikti gribētu apceļot Dienvidameriku. Gan dabas, gan kultūras ziņā – ļoti skaists kontinents. Vēl es arī gribētu aizbraukt uz Austrāliju un Jaunzēlandi.

 

Vai jums patīk spēlēt kaverversijas dziesmām?

- Savas dziesmas, protams, ir prioritāte, bet koncertos mēs izpildām arī citu mūziķu dziesmas, bet tās, kuras mums pašiem patīk, nevis Coldplay kaveri. Piemēram, mums ir kavers Pērkona dziesmai „Kamēr es tevi mīlēju”, kas nu jau ir kļuvusi par mūsu koncertu repertuāra sastāvdaļu. Būtībā, mēs šo dziesmu esam radījuši no jauna, jo no oriģināla tur nekas daudz nav palicis – vārdi, frāzējums. Ja mums koncerta laikā ir tas īstais noskaņojumus, dažreiz mēs beigās nospēlējam arī A-Eiropas dziesmu “Zini”. Bet vispār mums katru vasaru ir tāds kā „sezonālais” kavers – pagājušogad tas bija Detlefa „Stils nevainīgs”, ko esam uztaisījuši tādā The Vaccines stilā. Šogad mums ir Jāņa Žildes projekta „Raadio” dziesma „Automāts” – to mēs šobrīd bieži izpildām koncertos. Ja paveiksies, tad arī Jānis pievienosies uz kādu uztāšanos.

 

Kā ir ar ārvalstu mūziķu dziesmām?

- Mēs parasti nespēlējam ārvalstu mūziķu gabalus, jo uzskatām, ka Latvijā ir jādzied latviski, bet uz Tallinn Music Week  bijām sagatavojuši kaverversiju grupas Claire’s Birthday dziesmai „Venus”. Nospēlējām to angliski un tā kā tā ir bijusi vietējā igauņu grupa – tas bija tāds labs žests no mūsu puses un cilvēki to novērtēja.

Tagad par bērnības laiku multenēm. Kas bija tā, kuru skrēji mājās skatīties jeb tā, kuru visvairāk atceries?

- Atceros, ka bija tāda izcili stulba multene „Govs un Cālis”. Starp citu nesen netīšām uzslēdzu kādu multeņu kanālu un biju lielā šokā, jo kā cilvēkam apzinīgā vecumā man tās likās super dīvainas! Jāatzīst, ka „Govs un Cālis” ir atstājusi neizdzēšamas pēdas uz manu prāta stāvokli, haha.

Ko tu parasti ēd brokastīs?

- Pēdējā laikā esmu sapratis, ka brokastis ir svarīgākā dienas ēdienreize. Parasti izdzeru kafiju ar pienu, noteikti arī apelsīnu sulu. Apēdu musli ar jogurtu vai siermaizi. Nevajag izdomāt neko ģeniālu, lai tas būtu garšīgi!

Ja varētu izdzīvot vienu dienu kā cits cilvēks, kurš tas būtu?

- Ja man būtu tāda iespēja, tad tā būtu Sibilla Šeparde 70. gadu vidū, kad viņa piedalījās filmā „Taxi Driver”. Vai arī Bridžita Bardo. 60. vai 70. gados. Droši vien pusi dienas es pavadītu bez drēbēm pie spoguļa priecājoties par savu skaistumu.

 

Atbildēt

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.